Divdesmit gadus vecā Vijole Sorengeila bija gatavojusies mācīties Rakstvežu kvadrantā un cerēja uz mierīgu dzīvi vēstures un grāmatu lokā. Bet virsģenerāle – un arī viņas pūķnagcietā māte – lika Vijolei pievienoties simtiem kandidātu, kuri mēģina kļūt par Navares elites kaujiniekiem – pūķu jātniekiem. Taču, ja esi mazāka un trauslāka par pārējiem, nāve ir tikai rokas stiepiena attālumā… tāpēc, ka pūķi nepiesaistās vārguļiem. Viņi tos sadedzina.

Turklāt saistīties gatavo pūķu ir mazāk nekā kadetu, tādēļ lielākā daļa Vijoles kursabiedru alkst viņu nogalināt, lai palielinātu savas izredzes. Citi viņu nogalinātu vien tāpēc, ka Vijole ir savas mātes meita, un no viņas atbrīvoties vēlas arī varenākais un nežēlīgākais Jātnieku kvadranta spārna vadītājs Kseidens Riorsons.

Vijolei būs jāizmanto asais prāts, lai ar katru jaunu dienu izdzīvotu
kvadrantā. Arī karš pie Navares robežām nerimst, karalistes aizsargzintis irst un nāves tīstokļos tiek ierakstīti jauni vārdi. Vijolei sāk rasties aizdomas, ka vadība kaut ko slēpj.

Draugi, ienaidnieki un mīļākie. Ikvienam Baskiatas Kara koledžā ir kāds
savtīgs mērķis, tāpēc ka tiem, kuri tur iekļūst, ir tikai divi ceļi: absolvēt vai mirt.